Staburadzieši un laikmeti - Par staburadziešiem

Par Sēļpils pagasta nosaukumu

Thu, 20 Feb 2025 15:56:00 +0000

Valdības Vēstnesis (Nr.183.), 1925.gada 19.augustā.

Skat pētniecisku publikāciju Sēļpils pagasts: atceramies

Saimniecības Latvijas neatkarības kara laikā (1919.g. 2.pusē-1920.g.)

Wed, 28 Feb 2024 10:41:00 +0000

Vīgantiešu u.c. Sēlpils pagasta saimniecību statistikas dati. LVVA, 4302.f.,1.apr.,38.lieta

Par 301 Sēlpils pagasta saimniecību (pdf) Skatīt

Staburadziešu vēstures dokumentu e-kolekcija (SVDeK)

Mon, 25 Sep 2023 00:23:00 +0000

Viens no galvenajiem uzdevumiem projektā "Staburadzieši un laikmeti vēstures avotos" ir atbilstošu vēstures dokumentu (SVD) fotografēšana un digitālas jeb e- kolekcijas izstrāde zinātniskiem mērķiem.

Šajā procesā notiek dokumentu par staburadziešiem meklēšana un apzināšana, izvērtēšana, fotografēšana, strukturēšana, fotografēto dokumentu kā jpg, pdf u.c. formāta failu uzglabāšana, līdzdale, dažāda veida pielietošana un citas darbības.

Pašlaik SVD e-kolekcijas izstrādē failu uzglabāšana notiek, pirmkārt pamatojoties uz Google Drive piedāvātajām iespējām. Sarežģītais un daudzpusīgais SVDeK process ir transdisciplinārs, aicinot uz dažādu nozaru un disciplīnu speciālistu sadarbību.

Par staburadziešiem

Thu, 29 Jun 2023 03:18:00 +0000

Sākot sarunu par staburadziešiem un vēsturi, pat no vietējiem iedzīvotājiem nereti izskan viens no pirmajiem jautājumiem: KAS IR STABURADZIEŠI? Un tas jau liecina, ka dotais izpētes un sadarbības projekts var būt gan inovatīvs, vajadzīgs un interesants.

Latvijā maz tādu, kas nav dzirdējuši, lasījuši vai ko redzējuši par Staburaga klinti, tās brīnišķo, īpatnējo un skarbo skaistumu, par noslīcināto Daugavas dzelmē raudošo Staburagu. Nav kādreiz upē esošo bargo krāču, nav lauku un pēc kariem atjaunoto māju - nolemto zemūdens pazušanai.

Bet nav izzuduši staburadzieši, apkārtnē dzīvojušie cilvēki, kurus atceramies - tātad viņi ir. Strādāja pagastos, kam bija Vīgantes, Sēlpils, Sēļpils, Staburaga, Seces u.c. nosaukumi. Dažādu kārtu cilvēki dzīvoja vairākās muižās, kam nereti mainījās īpašnieki (arī tie bija staburadzieši - ilgāku vai īsāku laiku). Bija tūkstošiem staburadziešu - lielum lielā vairākumā latviešu, bet bija arī vācieši, lietuvieši, krievi u.c.. Saimnieki. mazzemnieki un bezzemnieki, amatnieki u.c., līdz 1920.gadiem arī muižnieki.

Par viņiem kopumā un katru atsevišķi ir šis pētniecības un attīstības projekts. Iecerēts, ka tajā kopīgi tiks radītas jaunas zināšanas par staburadziešiem 19.-20.gs., viņu saimniecībām, dzīves veidu, darbu, kultūru un atpūtu. Galvenokārt tiks izskatīti agrāk neizmantotie vai maz skatītie arhīvu dokumenti, par kuriem projekta mājaslapā būs informācija, lai interesenti varētu paši tos turpmāk izmantot, ja būs vēlēšanās (piemēram, uzzināt vairāk par saviem senčiem, radiniekiem, saimniecību un māju pagātni, notikumiem utt.). Saimniecību vēstures jautājumi, paaudžu saites ar zemi, īpašumu ir projekta izpētes pamatā.

Svarīgi ir kopīgi izprast, kā iegūtās zināšanas par staburadziešiem izplatīt novadā un Latvijā. Kā tās paplašināt, atrodot un pielietojot apritē jaunus avotus (no arhīviem, muzejiem, bibliotēkām, personīgiem fondiem u.c.) dažādā formātā - drukā, elektroniskā, foto, video un citos. Tas attiecas arī uz materiālās un sadzīves kultūras priekšmetiem ar noteiktu vēsturisku nozīmi.

Lauku saimniecības Staburaga zemē

Thu, 29 Jun 2023 02:22:00 +0000

19.gs. un 20.gs.sākumā (lidz 1905.g. 30.jūnijam) pastāvēja Vīgantes pagasts. Shēma, kas redzama zemāk, tika nosūtīta uz Rīgu tad, kad neatkarīgajā Latvijā staburadzieši vēlējās izstāties no Sēlpils pagasta. LVVA, 3723. f., 1. apr., 3428. l., 34. lp. (kopija).

________________________________________

Bet Staburaga ciems kā administratīvi teritoriāla vienība tika izveidots 1945.gadā, ietilpstot Sēlpils pagastā. Pirms tam no 1925.g. 1. septembra staburadzieši dzīvoja Sēļpils pagastā, līdz PSRS okupācijas vara atjaunoja svešu kungu pieņemto Sēlpils pagasta nosaukumu.

Kā rakstīts R.Avotiņas grāmatā (skat tiešsaistē) " Staburaga pagasts" , pēc 2.pasaules kara Staburaga ciemā bija 716 iedzīvotāji, 171 apdzīvotā vieta un platība 2827 ha. Sēlpils pagasta saimniecību sarakstā (1945.g.) ir redzami Staburaga ciema 170 saimniecību nosaukumi. Jēkabpils zonālais valsts arhīvs (JZVA), 411.f., 1.apr.,4.lieta. Staburaga_c_saimn_1945-1.pdf

Varam salīdzināt 1945.gada saimniecību nosaukumus ar nosaukumiem, kas kopā ar īpašnieku uzvārdiem redzami Latvijas Republikas Jēkabpils apriņķa visa Sēļpils pagasta lauku nekustamās mantas vērtēšanas rezultātu kopsavilkumā ( 1931.). Tajā atsevišķi izdalītas vecsaimniecības un jaunsaimniecības. Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), 4302.f., 1.apr., 199.lieta. Jāņem vērā arī nosaukumu nomaiņa daļai no saimniecībām, kas notika 1938.gadā. Skat LVVA, 3723.f., 1.apr., 1420.lieta.

Tika uzskaitītas un vērtētas visa Sēlpils pagasta saimniecības (lauku nekustamie īpašumi), piemēram, 1924.gadā, kad ritēja dzīves veidošana pēc 1. pasaules kara un brivības cīņām neatkarīgajā Latvijā. Ierakstītas vecsaimniecības 1.-297., jaunsaimniecības 298.-407. LVVA, 4302.f.,1.apr., 196.lieta. Pirms zemes reformas 1919.g. martā pēc Jēkabpils apriņķa sniegtās statistikas visā Sēlpils pagastā bija 271 saimniecība.

Vēl pirms tam 1915.g. jūlijā carisma apstēkļos, kad ķeizariskās Vācijas karaspēks no Kurzemes tuvojās Sēlijai un Staburagam, Sēlpils pagasta valde veica lauku samniecību nekustamā un kustamā īpašuma novērtējumu (speciālos protokolos) īpašuma iznīcināšanas gadījumam pēc kara iestāžu pavēles.. Redzam īpašnieku uzvārdus u.c. ziņas par staburadziešu īpašumiem - lielumu, mantiskumu un vērtību, īpašumu atšķirībām utt. LVVA, 1195.f., 1. apr., 130.lieta.

Vai varam, skatoties cara laika vai Latvijas brīvvalsts dokumentos par Sēlpils pagastu, Sēļpils pagastu, viegli izdalīt saimniecības, kas atbilst Vīgantes pagasta un vēlāk Staburaga pagasta teritorijām? Varam. Piemēram, 1939.g. Latvijas Vispārīgās lauksaimniecības skaitīšanas metodika paredzēja, ka īpašumi pagasta robežās jāgrupē pēc ģeogrāfiskās novietnes, sadalot pagastu ziņotāju (desmitnieku) rajonos. Un 12 (divpadsmit) no tādiem rajoniem kopā ļoti atbilst mūsdienu Staburaga pagasta teritorijai. LVVA, 1308.f., 4.apr., 1719.lieta.

Atklāts ir jautājums - ko var teikt, zināt, pētīt par staburadziešu mājām, saimniecībām Seces pagasta teritorijā. Staburaga klints atradās uz robežas ar Seces pagastu. Viens piemērs: 1920.gados tika uzceltas vēlāk ievērojamās mājas "Staburags", kas skaitās Seces pagastā. Šīs mājas ir uz zemes, kas savulaik piederēja Altones-Brunavas kroņa muižai. LVVA, 7392.f., 19.apr., 147.lieta.

---.